Piezīmes

2011-06-14T13:34:00.000-07:00

Jūrmalas sezona ir atklāta. Pagaidām gan vēl bez peldēšanās, bet tas notiks jau tuvākajā laikā. Pirmā atklāšana notika naktī no piektdienas uz sestdienu. Aizbraucām ar draugiem apņēmības pilni iet peldēties mēness gaismā, tikām līdz ūdenim un sapratām - peldēšanās var pagaidīt līdz nākamajai dienai un nav ko pārspīlēt ar iešanu ledus aukstā ūdenī. Nākamajā dienā, apņēmības pilni ar riteņiem, devāmies atklāt jūru otro reizi. Daži atklāja, es tomēr atturējos. Jācer, ka trešais piegājiens būs man veiksmīgs.

Un nobeigumā jauks vizuālais papildinājums. Kā var redzēt, tekilas pudele jau ir tukša un dibeni pagriezti pret sauli. Kamēr ar draugiem ātri, jo ātri sākām pakoties bailēs no lietus, viņi turpināja gulēt. Kamēr mēs kāpām uz riteņiem un mināmies prom, viens no viņiem pamodās. Kamēr pilēja pirmās piles, tas viens nabadziņš tad arī centās tos divu uzdabūt augšā.

2011-05-19T13:11:00.000-07:00

No rīta būs jāpieņem ārkārtīgi svarīgs lēmums - braukt uz darbu ar velo vai pēc darba iet un nopirkt kedas. Apvienot nevar, jo pie lielajiem veikaliem mans sarkanais ritenis izskatās pārāk iekārojams un atstāt to pieslēgtu tikai vienā ķēdē ir tas pats, kas kādam sīkajam iedot pieskatīt konču maisu, nepasakot, ka ēst nedrīkst. Bet tas būs tikai rīt no rīta un satraukumam vēl nav pamata.

Vispār pēdējās nedēļas ir tāds nemierīgs noskaņojums un sākot ar ceturtdienas vakariem ir samērā grūti nodzīvoties mierīgi. Faktiski es arī nedzīvoju mierīgi. Rītvakar jau viss ir sarunāts un dosimies iekarot Vecrīgu. Sestdien "spridzināsim" pirts pasākumā un svētdien... kas gan zin cik kolosāli būs gājis pirtī, tāpēc svētdienu visticamākais nāksies veltīt riteņbraukāšanai, lai pavisam lēnām aizmītos uz tirgu un iepirktu svaigus salātus.

Pirms kāda laika, pēc tāda pirts pasākuma ar draudzenes kolēģiem, devāmies uz māju pusi un pa ceļam iebraucām ceļmalas ēdnīcā. Tā laikam ir bijusi garšīgākā soļanka ko esmu jebkad ēdusi brokastīs. Es vispār parasti neko vairāk par tomātu vai salātiem brokastīs ieēst nevaru, bet nu toreiz...

Un šeit bez liekiem paskaidrojumiem fragments no Muzeju nakts:

2011-05-08T02:47:00.000-07:00

Pagājušajā nedēļā ar draugiem gājām uz JRT izrādi "Melnais piens" un to es pieminu, jo esmu vīlusies. Vienīgais, kas paliksies atmiņā, ir ainiņa pirms aizverās priekškars.

Ainiņa sākas. Vienā šūpoles pusē sēž tantuks no Latgales, bet pretī viņai sieviete ar govs ragiem. Viņas šūpojas. Mirklī, kad tantuks ir uzšūpināts augšā, zāle piepildās ar viņas smiekliem. Tādiem spalgiem un izteiksmīgiem smiekliem. Ainiņa beidzas.

Bet dzīvē viss ir līdzsvarā, jo jau aiznākamajā dienā devāmies uz ļoti foršu koncertu. Dūdoja mums ausīs trīs stundu garumā un mēs - meitenes, bijām sajūsmā. Labojums - esam joprojām.

Tad vēl pilnai laimei svētdiena tika veltīta braukāšanai ar riteni pa Rīgu.

2011-04-02T08:47:00.000-07:00

Agrs, agrs rīts, tā ap plkst.5. Taksometrs un Vanšu tilts virzienā prom no centra. Aiz muguras labi pavadīts laiks, bet visapkārt tikai un vienīgi migla. Nereāli daudz un tik bieza, ka liekas tā samazina braukšanas ātrumu. Tuvākais ko iespējams redzēt - nākamais laternas stabs un tilta margas aiz kurām liekas ir bezgalība.

2011-03-10T04:50:00.000-08:00

Pienācis lielais pavasara gaidīšanas laiks - frizūra uzfrišināta, krāsainās drēbes izvilktas no skapja dziļumiem, un ne mazāk svarīgi, nomainīta ikdienas soma. Saulains jau ir praktiski katru dienu, tagad vēl tikai siltumu un vēli gaišos vakarus.

2011-02-14T01:33:00.000-08:00

Šorīt, braucot uz darbu, lielāko ceļa daļu man sejā spīdēja saule. Tā nu es stāvēju trolejbusā acis sažmiegusi un priecājos par ideālo dienas iesākumu. Blakus divi pušeļi, kas augumā man līdz elkonim, pārsprieda Māras dīķa redzamību izmantojot Google Earth un slēpošanu līdz trasē izslēdz gaismu.

Arī tagad, plkst. 11:30, ārā nav redzams neviens mākonis un saule turpina spīdēt.

Man ļoti, ļoti patīk savas dzimšanas dienas.

2011-01-04T12:56:00.000-08:00

Sāku revidēt pagājušā gada bildes. Kaut arī periodiski izšķiroju un cenšos neko lieku neuzglabāt - daudz sakrājies. Nu jā, tā nu es tās revidēju un priecājos kas tik viss pagājušajā gadā ir noticies un kur sanācis būt. Uzskaitot dažās frāzēs jāpiemin Francija, Meldras atvadīšanās no vecmeitām un kāzas, nakts staigāšanas, ciemošanās visās Latvijas pusēs, fotoplenēri, pirtiņas, spēļu vakari, dzimšanas dienas, izlaidumi un visādi citādi tematiskie pārtiji, vasaras festivāli, blūzs un koncerti.
Un tā kā 2011. tikko tik sācies, pienāktos kaut ko novēlēt. Domājot, ko vēlēt citiem, pirmām kārtām jau sanāk domāt - ko pašai gribētos. Tāpēc arī novēlu - radošu un nebūt ne pieticīgas izdomas gadu!

Tematiskā mūzika šoreiz šāda: http://www.youtube.com/watch?v=HmHzhXrIphs

2010-10-24T23:45:00.001-07:00

Muzikālie pasākumi divas nedēļas pēc kārtas - tas man patīk. Aizpagājušajā piektdienā ar Katrīnu un Līvu gājām klausīties Latvian Blues Band jubilejas koncertu. Nu skaisti tas viss tur viņiem sanāca, nedaudz neparasti, ka koncerts notika Joker klubā un zālē nebija paredzētas sēdvietas. Neatlika nekas cits, kā atstutēties pašā priekšā pie skatuves un izbaudīt tuvplānu. Vēl daži kadri un varēšu attīstīt filmiņu, kurā ir arī kadri no koncerta. Lieku lielas cerības, ka daži būs satriecoši labi.
Tās brīvdienas lieliski papildināja arī tāds pasākums kā kartēšana - šajā gadījumā Jaunogres kartes papildināšana http://www.openstreetmap.org. Noslēgumā Viiiiii spēlītes pie Pētera, kur par labākajām tika atzītas galda teniss (meitenes sakāva puišus - yes!) un paukošana, ko par paukošanu grūti saukt. Drīzāk - sišana ar mietu pa pretinieka galvu.
Šīs piektdienas centrālais pasākums bija Keksi, kas uzstājās ČBK - arī viss bija dikti forši. Žēl, ka Līva jau trešo reizi viņu īsto uzstāšanos tā arī nedzirdēja. Tā notiek, kad pirms koncerta nepaēd vakariņas :) Vakara plāns - Ļeņingrada un kebabs 4 no rīta tika izpildīts.
Sesdienas vakars tika pavadīts burvīgā kompānijā spēlējot azartiskas galda spēles un ēdot biezpiena kūku līdz ārā bija gaišs un ar sabiedrisko varēja doties uz mājām. Man gan "doties uz mājām" nozīmēja stundiņu uzturēt sevi nomodā, lai ar radiem var vienoties kopīgā boulinga spēlē. Vispār tas ir diezgan nenormāli sarunāt svētdienas rītā, plkst.11 spēlēt boulingu, bet kārtējo reizi pierādās, ka ar tādiem nenormālajiem ir pilna pasaule, jo visi celiņi bija aizņemti un cilvēki aktīvi ripināja bumbas. Tā lūk te viss notiekās.

2010-08-24T03:23:00.001-07:00

Vasara tūlīt jau beigsies, lai gan pavisam nesen tikai sākās. Joprojām dzīvoju pārliecībā, ka varētu dzīvot un pilnvērtīgi funkcionēt kādā zemē, kur vasara ir izstiepta vismaz par gadalaiku (ja ne visiem trīs) garāka. Pret sauso rudens daļu jau man arī iebildumu nav, bet tad kad būs slapjš un auksts vienlaicīgi - nebūs tik patīkami kā tagad.
Pārskrienot pāri darīto lietu, apgūto vietu un kalto plānu sarakstam varu teikt - ir!
Radošajām foto lietām arī ir sanācis veltīt laiku, idejas piefiksētas, jāsāk īstenot. Joprojām aktuāli un gribās izmēģināt aktu bildēšanu. Noteikti nav tik viegli, kā sākumā šķiet, bet rezultātam jābūt labam. Daži brīvprātīgie atrasti, bet ilgi nevar gaidīt, ārā un ziemas apstākļos būs grūtāk visu sadomāto īstenot.
Vispār gribās doties kādā tālākā izbraucienā, bet tas man vienmēr ir aktuāli. Ja ne šogad, tad nākamajā gadā noteikti tikšu līdz Norvēģijai. Saskatījos bildes un secināju, ka rudenī tur ir ļoti baudāmi skati.

2010-06-30T12:34:00.000-07:00

Lai jūnijs nebūtu tukšais mēnesis, neatliek nekas cits, kā kaut ko uzrakstīt. Laiks nav daudz, kāda stunda tikai palikusi un nav jau tā, ka nebūtu ko rakstīt, tikai vienmēr atrodas kas svarīgāks, ko darīt (vai vēl kādi pāris tikpat muļķīgi attaisnojumi manam slinkumam).
Kopumā jūnijs aizvadīts visai labi. Māsa izlaidusies no vidusskolas, Jāņi nosvinēti, aizvadīti daudzi citi pasākumi. Žēl, ka vēl nav sanācis peldēties.
Šodien pirmo reizi biju Bastejkalna augšienē, ai, nekas tāds tur arī nemaz nav. Tas bija pēc tam, kad Ilze sastāstīja, ka jāiet uz Vecrīgu pēc darba pasēdēt āra kafūzī un jāpaklausās mūzika. Domāts, darīts, pēc darba fiksi uz mājām, paņēmu riteni un atpakaļ uz centru. Tikām sēdēt saulē, jo visi galdiņi ēnās bija aizņemti un man par to tikai prieks, jo pa dienu tā jau jāsēž darbā un tiešs kontakts ar sauli ir tik minimāls. Tā nu sēdējām un runājām par visu, kas iekavēts un palicis neapspriests līdz brīdim, kad pie blakus galdiņa cilvēki izteicās, ka spēlēšot Lauku muzikanti, turpmāko tekstu nedzirdēju - vai viņi par to priecājās vai nē, jo mani bija pārņēmis sašutums un ar acs kaktu redzēju, ka Ilzi arī. Viesmīle apstiprināja, ka tas ko mēs gribējām tur dzirdēt nebūs, tāpēc sanāca forša pastaiga pa Vecrīgu, ne tā kā parasti, kad fiksi jāizskrien cauri steidzoties uz kādu citu mērķi. Paldies Ilzei.
Un vēl šodien man paziņoja, ka es esot komercijas upuris. Es protams ar nelietu sašutumu protestēju - ko? kāpēc? es taču nē! Bet ko tur liegties, pa lielam zombēšana ir no visām pusēm, tad jaunāks telefons ar 207 fīčām no kurām vajadzīgas labi ja 5 (tas ir ieskaitot zvanīšanas un modinātāja funkcijas), tad kurpes atbilstoši sezonas aktuālajām krāsām, tad jaunais alternatīvais radio. Tad nu es joprojām nedaudz sašutusi tiku informēta, ka Radio 101 ir panācis savu ar daudzajām pilsētvides reklāmām un es esot uzķērusies. Ha, nekā nebija, ne jau dēļ izliktajām reklāmām klausās radio, bet dēļ mūzikas un jēdzīgajiem dj, kuri to mūziku atskaņo. Protams, Radio 101 kopumā līdz ideālam vēl augt un augt (tā ilgā runāšana no rītiem ir pilnīgi lieka), bet mūziku viņi liek labu. Paldies par uzmanību un patīkamu klausīšanos.

2010-05-24T03:50:00.000-07:00

Jāsaka tā - vai dieniņās!!! - nejauši atradu kaut ko tik foršu, kā vidusskolas laika klausāmgabalu. Patīkami to bija noklausīties atkal un secināt, ka man tas patīk joprojām un ne mazāk kā kādreiz!
Te tas ir: http://www.youtube.com/watch?v=N7r8xiOWXXQ
Notis mūžīgai vasarai, neko padarīt.

2010-05-10T10:24:00.000-07:00

Visu svētdienu no mājas neizgāju - ne gribējās, ne vajadzēja. Tā nu pašā rīta agrumā, ap 13 (ironija uztverta?) ar brīvdienas rīta pipamētru tējas krūzi rokā, uzliku skatīties izlases filmu. Reizēm ir tādas izlases/izņēmuma filmas, kuras datorā nostāv mēnesi, divus un vairāk līdz pienāk īstais brīdis, kad tās skatīties. Šoreiz bija The Doors (http://www.imdb.com/title/tt0101761) laiks. Ikdienas pleilistē bieži vien man skan arī viņu dziesmas un šādi tādi fakti par grupas biogrāfiju arī bija zināmi. Lai vai kā - Holivuda, Tu mani nepārsteidzi un labi vien ir. Visā filmas garumā pamazām, pa solītim apspēlēta grupas un Morisona dzīve ~6 gadu garumā. Ar tiem gadiem pietika, lai Morisons sevi pilnībā izdzēstu no reālās pasaules un aiz sevis atstātu tikai neatkārtojamus ierakstus.
Liekas, ka Morisons pasauli izjuta dziļāk nekā vajadzēja, lai nodzīvotu līdz sirmam vecumam. Viņš pats to sauca par dzīvošanu zemapziņā, bet varbūt tā bija pulverīšu un tablešu kokteiļa agonija, kuru Morisons būdams dzejnieks mācēja pierakstīt. Lai nu kā, par to viņu apbrīno un nosoda joprojām. Filma man patika.
Klausāmgabals: http://www.youtube.com/watch?v=GGXeXm0uMDo
Nedaudz palasot, lai paplašinātu zināšanas, atradu, ka šī gada aprīlī iznākusi anti-Olivera Stouna dokumentā filma When you're young, kurā par grupu tiek stāstīts ar klātienē filmētiem kadriem. Kad noskatīšos, zināšu kā, ko un vai stāstīt tālāk.

2010-04-29T05:01:00.000-07:00

Viss notiek samērīgi un nesteidzīgi - garšvielu kaste uz palodzes sazaļojusi, ritenis atgādāts uz Rīgu un gatavs ikdienas izbraucieniem, sāk parādīties vasaras brīvdienu aprises. Sajūta, ka jūra līdz ceļiem.
Precīzi pēc divām nedēļām ne vella nesapratīšu ko runā garāmgājēji, jo būšu šampanieša dzimtenē un ar ceļabiedrenēm meklēsim virzienu kurp doties. Jau pieķēru sevi domās, ka pārcilāju iespējamos variantus kā un ko likt somā, lai nav nekas lieks vai nepietrūkst.
Kopš vakardienas smaidu arī par Positivus "galvtvaikoņiem" - Muse. Tiešām patīkami, jo līdz šim redzēto koncertu Top 5 viņi noteikti iekārtojušies pirmajā vietā uz palikšanu. Pilnīgi nesaistīti atcerējos kā Lenny Kravitz koncertā mums aiz muguras sauca: Ļoņa, Ļoņa, Ļoņa!!!
Tad vēl ir doma vasaras pašā karstumā, saorganizēties un braukt klausīties blūzu lietuviešu zemē, bet jau nākamnedēļ klātienē skatīt Keksus. Patīkami muzikāla rosība visapkārt, atliek vien paspēt redzēt un dzirdēt.

2010-04-13T03:14:00.001-07:00

Gribu jau nākamās brīvdienas. Un tas ir tikai normāli, jo šodien ir jau otrdiena - otrā diena, kas nedēļas izkārtojumā nav brīvdiena. Ārā saule, siltās gaisa masas, cilvēki par kripatu plikāk ģērbušies, laikam pavasaris.
Vakar salādēju no fočika bildes, kas tapa sestdienas kāzu pasākumā. Šovakar un vēl pāris citus vakarus nāksies tikt skaidrībā kuri kadri ir labāki un kuri.. vēl labāki.
Svētdiena pilnībā tika veltīta riteņbraukšanai, te arī bildes:

Nobeigumā tā īsti nav ko uzrakstīt. Hmm. Ā, virtuves palodzes kastē sastādītie sīpoli no sevis sāk izspiest lociņus.

2010-03-31T04:59:00.000-07:00

Katrīna un Ēriks veiksmīgi pārvākušies, mantas pārkrāmētas, sālsmaizes pasākums aizvadīts. Te bilde no kārtošanas etapa:

Tādas kastes ar dzīvokļa saimnieces traukiem bija veselas četras. Un tie bija tikai nevajadzīgie trauki, vēl jau ir arī tādi, kas atstāti lietošanai.
Vispār, cilvēks nežēlīgi īsā laikā apaug ar milzīgu mantu kaudzi un nereti vien tās ir nevajadzīgas un tiek atstātas ārpus redzesloka. Arvien biežāk iedomājos, ka dzīvoklī būtu jātaisa remonts un pie reizes jāatbrīvojas no lietām, kas pāris gadus nav aiztiktas. Lai gan samērā regulāri mantas izrevidēju un pēdējais, kam ķēros klāt bija drēbju skapis. Vienmēr atrodas kāds drēbes gabals, kuru nekad nevelk, bet tik un tā paglabā - a ja nu. Iespējams, ir arī izņēmumi, uz kuriem pāris gadu periods neattiecas, bet tie ir daži izņēmumi.
Vēl es izfantazēju, ka tikšu vaļā no liekajām mēbelēm un tapešu vietā uz sienām izvēlēšos krāsu!

2010-03-22T14:19:00.000-07:00

Atnāca interneta onkulis un nomainīja veco interneta vadu. Izrādās, konkrēti mans vecais kabelis esot šeit no saldajiem 80.gadiem. Iespējams, tas kabelis te bija, kad es vēl nebiju piedzimusi un tajos gados tas ir bijis varen modīgs un progresīvs vada gabals. Bet tā nu tā stunda bija situsi un izrādījās, ka pilnīgi mistiskā veidā, kaut kur pa ceļam uz datoru, ir radusies sūce. Tā man vismaz to patīk saukt - interneta sūce. Un mistiskās 20 vienības (ne tās, kas interneta ātrums) pazūdot grīdā. Par to interneta onkulis bija ļoti sašutis un uzriez ķērās pie vada mainīšanas. Neviena porcelāna figūriņa vai servīze no mēbeļu grūstīšanas nav cietusi un cerams, arī apakšējo kaimiņu lustra ir joprojām pie griestiem. Tapetes gan nedaudz cieta, bet arī tām laiks pienācis mainīties, tāpēc sašutuma vispār nav.
Pāgājušajās dienās tika svinētas divas dzimšanas dienas, viena mini sālsmaize un dzīve kā tāda. Biju Salacgrīvā, skatījos volejbolu un mēģināju noturēties uz slidām. Vēl es palīdzēju pārvākties, tas gan tā vairāk nosacīti, bet klāt biju un traukus plauktos liku.
Trešdien Studentu klubā jāiet klausīties D11 blues band, tad jau vārda diena un ciemošanās lielajā sālsmaizē. Tam visam pa vidu, joprojām ceru, ka atradīšu laiku, lai aizietu uz kino Rīga noskatīties Moon (šo te: http://www.youtube.com/watch?v=fQTJUfqNJts). Sakārojās pēc tāda smalka skatāmgabala labā kompānijā.

2010-03-11T00:40:00.000-08:00

Pēc ilgiem laikiem vakar biju Studentu klubā. Šoreiz izvēle krita uz Ēnu akustisko koncertu, jo Ilze teica, ka jāiet un bija jau nopirkusi biļetes. Faktiski nekāda izvēle nebija, tiku nostādīta fakta priekšā. Gāju bez gandrīz nekāda priekšstata, ko dzirdēšu/redzēšu, jo spēju atcerēties vien divus muzikālos gabalus no viņu repertuāra, kur viens no tiem ir radio dzirdētais par seven un hours.
Galubeigās koncerts klausāms un viss bija daudz labāk nekā gaidīts, tāpēc par to liels prieks.

2010-03-02T00:23:00.000-08:00

Šodien otrā darba diena pēc divu nedēļu atvaļinājuma režīma. Pamosties, protams, joprojām bija nežēlīgi grūti, sabiedriskais transports pārbāzts, uz ietvēm arī pilnīgs vājprāts.
Daži izvilkumi no konteksta. Izņemot savu žetonvakaru, kas bija daudzus gadus atpakaļ, uz nevienu citu nebiju gājusi. Šogad no 12.klases izlaižās māsa, tādā sakarā arī sanāca iet un skatīties, ko divpadsmitie rādīs un kā tiks godināti, un kā direktore centīsies ar savām runām viņus saraudināt (vai sasmīdināt). Pusstundu pirms pasākuma man tika paziņot, ka tieku iecelta par oficiālo un vienīgo pasākuma fotogrāfu, jo iepriekš sarunātais sev vien zināmu iemeslu dēļ neieradīsies.
Bez iepriekšējas sagatavošanās (tīri tehniski) bildēt šādu pasākumu nav viegli, jo īpaši, ja daļa aktīvās darbības norisinās uz vāji apgaismotas skatuves. Centos no sirds. Pašai rezultāts patīk un citiem arī. Kopumā pozitīvs notikums.

Vēl brīvajās dienās paspēju paciemoties pie sen neredzētiem cilvēkiem, pabūt Ogrē un paterorizēt māsas sesku, paizklaidēties Ļeņingradā un citos iestādījumos (neiespringstot, ka otrā dienā jāceļas pēc pāris stundu miega). Vēl gribējās tikt slēpot, bet neuzspēju. Iekrāto nelielo iespringumu nomainījis pilnīgs čillout režīms, kādam arī vajadzētu būt.
Un vēl taču bija dzimšanas dienas atzīmēšana ar vieniem, otriem un trešajiem draudziņiem.

2010-02-04T03:51:00.000-08:00

Jo ho hoo! Ārā sniegs līdz ceļiem, ietves spīdīgas un slīd, lāstekas tēmē uz kuras galvas labāk krist. Aukstumu jūt pamatīgi, kā vecu ļaužu stāstos par seno un bargo ziemu laikiem. Jā, jā, un vēl tas netīrais gaiss, kas bija sakrājies virs pilsētas.

2010-01-15T02:25:00.001-08:00

2010.gada 1.janvāris. Svešs suns.

2010-01-07T13:34:00.000-08:00

Vakar skatījos Taking Woodstock (http://www.imdb.com/title/tt1127896) un visu laiku smaidīju, viegli un krāsaini. Šodien tēma turpinājās, jo izrādās, ka gadu pēc Vudstokas festivāla iznāca dokumentālā filma Woodstock (http://www.imdb.com/title/tt0066580/), kurā apkopotas mākslinieku uzstāšanās un īsas sarunas t.sk. ar festivāla rīkotājiem, vietējiem iedzīvotājiem, mūziķiem. Filma izcili, patiesi izcili savā vienkāršībā atspuguļo tur un tad valdošo gaisotni, cilvēku attieksmi pret visu un to, kas katram klātesošajam tajā mirklī bija pats svarīgākais - miers un mūzika. 3 days of piece & music. Nav jau tā, ka visiem jākļūst par hipijiem, bet tas noteikti būtu forši.

2009-12-21T11:38:00.000-08:00

Esmu sevi un citus patīkami pārsteigusi pirmo reizi mūžā uzmeistarojot kaut ko tik sarežģītu, kā siera kūka. Ciemiņi viens pēc otra uz brīdi palika bez valodas, jo bija norijuši mēles. Tas viss tikai un vienīgi ar pozitīvu piesitienu. Jāatzīst, ka viegli nebija un process ir darbietilpīgs.

Sarunas līdz agram rītam, kamēr aiz loga lēnām nolaidās kosmoss un fonā kaut kas stipri līdzīgs ziemas skaņām.
Dean Martin - "Memories are made of this"

2009-11-27T11:50:00.000-08:00

Pagājušo piektdien K.Sunī bija dāņu filmu dienas un man sanāca aiziet (labi ka pierunāja) uz režisora Ole Bernadol meistardarbu Kærlighed på film aka Just Another Love Story. Ik pa laikam pieķeru sevi domās pārcilājot filmas sižetu un notikumus. Filma pēc būtības ļoti nopietna, tajā pat laikā cilvēki atrada momentus, kuros smieties. Pilns ar skaistiem kadrējumiem un tīru bildi, vizuāli ļoti baudāms kino ar nelielām tumšām un nomācošām satura atkāpēm. Un vēl - mūzika! Tik ļoti patika, ka gribu dabūt visu klausāmo daļu, kas skanēja filmā, pagaidām meklējumi nesekmīgi.
Pāris teikumos visu nepateiksi un arī nevajag. Jāskatās pašiem.

Foto: http://www.kaerlighedpaafilm.dk

2009-11-26T00:10:00.000-08:00

Sabakstīju plastmasas krūzītē maziņus caurumiņus, ieliku parastajā krūzē, iebēru piparmētru lapiņas, salēju karsto ūdeni. Tā top tējas biezumu turētājs un garšīga tēja darba vietā.

2009-11-23T05:00:00.000-08:00

Apātija, apātisks, apātiskums. Vairākas reizes pārlasu un vārdi paši domās sapinās.

2009-11-13T00:44:00.000-08:00

Darbi tik daudz, ka visam un pa druskai nepietiek laika. Tā ir vienmēr, kad pāris dienas nav būts darbā, līdz kamēr strādāšanas ātrums noregulējas. Pirms pāris dienām atlidinājos no nepilnas nedēļas brīvdienām, kuras pavadīju Īrijā. Nekad nebūtu domājusi, ka mani tik ļoti sajūsminās turienes mainīgie laikapstākļi. Saule, lietus, vējš - pilns komplekts.

Kopsavilkums. Pirmo reizi mūžā nakti pavadīju lidostā, biju pie okeāna, zem akmeņiem atradu geokeša kastīti. Uz vietas noīrējām mašīnu divām dienām un braucām pa nepareizo ceļa pusi. Staigājām pa vecām pilsdrupām, kāpām dziļā alā, kur tecēja strauts un staigājām spocīgos mežos, skatījāmies uz čirkainām govīm, kāpām vairāk kā gadsimtu vecā skatu tornī, bridām pa dubļiem un knapi turējāmies pretī vējam klits virsotnē. Un vēl mēs klausījāmies krogā īru dziedātas dziesmas. Tiku pie dzeltena tetra (jā, beidzot!) un lasāmvielas, kurā daudzi vārdi ir ar īrisku rakstību.

Skats uz mežu.

Pilsdrupas netālu no Galvejas. Pils celta 14.gs.

Akmens krāvumi, ko sauc arī par The Burren.

2009-10-21T00:25:00.000-07:00

Kā jau katru rītu, arī šodien, uz darbu braucu ar trolejbusu. Parasti lielas cerības uz sēdēšanu nelieku, bet šoreiz tiku pie sēdvietas pašā priekšā. Trolejbuss jaunais un visādi citādi foršais. Tā nu sēžu pašā priekšā un pētu, kā vadītājs pieturvietās spiež lielās sarkanās pogas, lai atvērtu durvis. Izskatās viss tāds aprīkots un pārdomāts, aiz stūres iebūvēts zaļas gaismas ekrāns, kas attēlo informāciju, kuras durvis vaļā, kādā pozīcijā riteņi pagriezti un noteikti vēl viskautkas svarīgs, ko es no tāda attāluma nevarēju saprast. Tā sarkano pogu spiešana atgādināja banālās filmu ainas, kad rāda uzrakstus "don't push", "only emergency" u.t.t.
Bet ne par to stāsts, jo tad es ieraudzīju ~10 collu mazu ekrānu, kas piestiprināts virs priekšējā stikla un kurā redzams nekas cits kā - trolejbusa stangas! Iedomājies, laiv vjū uz STANGĀM! Tā nu es 1/2 no ceļa hipnotiski blenzu ekrānā un skatījos kā slīd vadu paralēles ik pa laikam krustojoties ar vēl citām, citām un citām. Patiešām vērtīgi iztērētas 15 minūtes pašā rīta agrumā. Gan jau "Rīgas laiks" rīt būs tikpat lasāms, kā būtu bijis šodien, jo tikt apsēsties priekšā un vēl skatīties uz stangām nesanāk bieži.

2009-10-19T22:55:00.000-07:00

Reizēm liekas, ka varētu sakravāt ceļojumu somu ar pašu nepieciešamāko un doties uz kādu mežonīgi skaistu un mazapdzīvotu paradīzīti patālākā zemes nostūrī. Tur, lai pietiktu nauda iztikšanai un mājoklim - zaru būdai, es pārdotu baltus dzērienus atvērtā kokosriekstā. Iespējams, tas būtu kokosriekstu piens sajaukts ar apelsīnu sulu. Apelsīnus un kokosriekstus, protams, varētu salasīt turpat pie būdas, bez nekādas piepūles. Jā... un tā es veģetētu un dzīvotos pilnā mierā ik pa laikam dodoties apskatīt tuvākās balto smilšu salas, kuras apskalo tirkīzzils ūdens.
Atkal saskatījos krāsainas bildītes, šoreiz GEO izstādē, kas izlikta Dabas muzejā. Protams, arī skaistās vietās viss nemaz nav tikai skaisti, bet tas netraucē to vienkārši izslēgt no apziņas un pasapņot.

2009-10-12T00:09:00.000-07:00

Aptuveni nedēļu atpakaļ - pirmo reizi dzīvē biju mašīnu kapsētā. Pilns ar mašīnām - graustiem, delaļām, riepu kalniem un cilvēkiem, kas meklē. Arī mēs meklējām. Tas gan nebija ilgāk kā 10 minūtes, jāsaka - diemžēl. Biju iedomājusies, ka tādā vietā katrs pats var brīvi staigāt apkārt un meklēt vajadzīgo lietu. Vilšanās liela, jo visur sabakstītas zīmes, ka nepiederošām personām apkārt staigāt nav ļauts. Interesanti, tas no sajūtām vai piederības darba vietai. Jo tajā mirklī es jutos ļoti piederīga un gatava meklēt labākos kadrējumus. Šoreiz tas izpalika, bet idejas ir un plāni lieli.

Das ist Rudens

2009-10-05T23:02:00.000-07:00

Tā viš' i'!

2009-10-04T23:35:00.000-07:00

Izkāpu no vilciena un mēģināju saprast, uz kuru pusi doties tālāk. Tikmēr māsa savā lielajā somā meklēja ūdens pudeli. Pirmais izbraukums pēc pāris mēnešu pārtraukuma. Ikdienas darbi nolikti maliņā un brīvdienas tiks izmantotas lietderīgi.
Esam savas naktsmītnes meklējumos, bet nekur nav jāsteidzas, jo iekrājusies laika rezervīte. Pilsēta ne maza, bet esmu jau šeit bijusi. Māsai gan acis lielas un viss jāpaspēj ieraudzīt. No iepriekšējās ciemošanās atceros gudrus vēsturiskus faktus un paspīdu, tas turpinās ar diskusiju - kāpēc tā un ne savādāk.
Pamostos pirms modinātāja un bakstu arī māsu augšā, lai gan ir otrā diena no daudzajām, negribas palaist garām rīta klusumu. Svešas vietas burvība.
Noskan modinātājs. Atkal sapņoju par ceļošanu. Iepriekšējā vakarā saskatījos Norvēģijas rudens bildes.

2009-09-28T06:56:00.000-07:00

Nedēļas nogalē ar kolēģiem devos iekarot Cēsu apkārtnes mežus un ūdenstilpnes. Mana sēņu guvuma dzīvsvars sasniedza 1,4 kg un jāpiemeklē rāmis diplomam par pievilcīgākās sēnes atrašanu. Joprojām priecājos par jauniegūtajiem gumijas zābakiem, kas izturēja 4 h blandīšanos pa mežu. Bildē gumijnieki un sēnes, kuras nelasījām:

Pirmo reizi iemēģināju sēdēšanu kublā - koka uzpariktē ar karstu ūdeni. Ļoti patīkama nodarbe, jo īpaši laikā, kad ārā jūtams septembra nakts vēsums. Bija gan darbi, gan nedarbi, tā vien spēju visu piefiksēt. Jāizceļ vietējie suņi, kas līdzinājās suņa un lamas krustojumam.

Nervu kurināšana

2009-09-22T00:40:00.000-07:00

Nervozs cilvēks arī nenervozu cilvēku var padarīt nervozu. Tā pavisam vienkārši. Kaut kāda psiholoģija un ķīmija noteikti tam ir par pamatu. Pēc sevis varu teikt - stresa situācijas mani satrauc patīkami, reizēm pat nomierina. Tajā brīdī, kad visi krīt, vairāk vai mazāk, panikā, es spēju koncentrēties un savākties daudz labāk, nekā situācijās, kad viss notiek lēnām un nesteidzoties.
Iepriekšējā darba vietā stresa situācijas un termiņi kuros jāiekļaujas bija krietni biežāk, ja ne pat ikdienišķa parādība salīdzinot ar patreizējo darbu. Satrauktie kolēģi nervozēja un centās visu paspēt un pārdzīvoja, kad nesanāca iekļauties plānā. Tikmēr es priecājos par kārtējo adrenalīna devu un darīju savu darāmo ar krietni lielāku produktivitātes procentu kā citi.
Pēdējā laikā arī tagadējā darbā spiediens tiek izdarīts intensīvāk un darbi jādara vairāk. Novirze no normas ir kā svaigs gaiss slēgtā telpā.

2009-09-14T00:08:00.000-07:00

Šorīts mani pārsteidza ar savu neizlēmību. Saules starus un zilas debesis nomainīja liels lietus mākonis, lai pēc pārdesmit minūtēm mainītos atkal un pēc tam atkal. Tagad aiz loga līst.

Brīvdienās pabiju dažos Baltās nakts pasākumu punktos. Laikam vajadzēja pirms tam iepazīties ar pasākumu programmu, būtu bijusi produktīvāka mākslas izklaide. Ā..., bet viņiem mājas lapa nestrādāja.

2009-09-07T23:09:00.000-07:00

Brīvdienas pavadītas godam. Pēdējās dienās ar nomāto riteni nobraukts ~90 km, kas priekš svētdienas braucēja nav nemaz peļami.

Ceļš līdz Jelgavai bija saulains, brīžiem asfaltēts un gar šoseju, brīžiem ar granti kaisīts un pa meža ceļiem. Pirmās dienas 50 km tika atzīmēti pēc labākajām tradīcijām ar uguns kurināšanu, vīna malkošanu un pārrunājot dienā piedzīvoto.
Svētdienas pēcpusdienā tiekot Rīgā, sadomāju izbraukt caur Vecrīgu (itkā ar grants ceļiem jau nebija pietiekami, vajadzēja vēl bruģi) un pār vantenieku mīties mājup. Doma laba un laiks labs, līdz vakara pārtijam arī vēl daudz laika - uz priekšu! Iespējams cits maršruts nebūtu neko mainījis tālākajā notikumu attīstībā, jo saules starus nomainīja negaidīts lietus gāziens visā pilsētā. Biju tikusi zem tilta un domāju nogaidīt, lai pāriet lietus. Minūte, piecas, desmit, gaidīt nav jēgas, sadomāju izmantot mugursomas apakšā ieslēpto lietus mēteli. Ak, kāpēc gan tie mētelīši ir tik nepārdomāti. Noslēgumā varu pavēstīt, ka minos pāri Vanšu tiltam, man sejā, pa rokām un visur citur sitās lietus, katra garām braucošā mašīna apšļakstīja līdz viduklim. Pieminos pie savas kāpņu telpas un nopilēja pēdējā lietus lāse. Aktīvā brīvdienu daļa bija beigusies (un es laimīga(!) par paveikto), lai turpinātos ar relaksējošu vīna vakaru pie draudziņiem.

2009-09-04T11:40:00.000-07:00

Aizvakar vakarā brīvdienu plāns pilnībā tika nomainīts un samērā negaidīti rīt dodos velo izbraucienā ar draudziņiem. Maršrutam nevajadzētu būt sarežģītam un arī ne pārspīlētam. Nedaudz virs 40 km - kārtīgs plezīra izbrauciens. Bet stāsts ir par to, kā šodien centos sakasīt (te jau vietā būtu salīdzinājums - gandrīz kā no elles izvilkt) braucamo agregātu.

Visu šo vasaru mans eleganti sarkanais un visādi citādi apbrīnas vērtais, ērtais ritenītis dzīvojas māsas apgādībā - tālu prom no manis, tāpēc nolēmu izmēģināt plašo velonomu piedāvājumu Rīgas robežās. Izrādās, viss nebija tik vienkārši, kā sākumā cerēju. Velonoma, kas atrodas dažus simtus metru no mājas un pēc uzņēmuma izmēriem ir dēvējama par lielu, mani šokēja - visi riteņi ir rezervēti! Ar nelielu trauksmes sajūtu gūglē ierakstīju "velo noma" un gaidīju atrodamies maģisko piedāvājumu. Apzvanīju vairākus variantus, tai skaitā arī tādus, kas "vairs velosipēdus neiznomā - bankrots", "nezin par ko ir runa un nekad to nav darījuši", "visi rezervēti", līdz tiku pie kaut kā sakarīga. Pēc lokācijas vietas (Juglas iela) šī velonoma man patika vismazāk, bet cilvēks telefonā izklausījās atsaucīgs un uz to arī uzķēros.
Šodienas vēlā pēcpusdienā devos pakaļ brīvdienu pavadonim un prātā apspēlēju dažādus variantus, kura velosipēda kombinācija man patiktos vislabāk un iespējamās šausmas, kuras ieraudzīšu. Kolēģis labu gribēdams pieteicās par pavadoni līdz man nezināmajai un "es te esmu pirmo reizi" vietai. Gājām, gājām, gājām... Kolēģis ļoti pārliecinoši skatījās telefonā un ik pa laikam kartē rādīja kur esam. Lai gan es izteicos, ka atrodamies "pilnīgā nekurienē", viss bija pēc plāna.
Pārdevējs (vienā personā arī tehniskais direktors un atsaucīgs cilvēks) izrādīja iznomājamos braucamos, vienojāmies, kurš man būtu viss atbilstošākais un es ļoti laimīga un apmierināta par iznākumu devos prom. Tas gan bija uz neilgu laiku, jo priekšējā riteņa kamerai izdomājās izlaist gaisu. Pādevējs/direktos ātri vien atklāja, ka kameras ielāpam blakus ir vēl viens caurums. Tagad ap istabas stūri redzu rītdienas ceļabiedru ar kuru jau esmu nobraukusi nedaudz zem 20 km un kurš ir ticis pie jaunas kameras. Uzliku lādēties fotoaparāta bateriju un ceru, ka rīt nelīs.

2009-09-03T23:50:00.000-07:00

Vakar tiku pie saviem lomo skricelējumiem uz filmas. Laikam jau vajadzētu nedaudz nopietnāku aparātu par balto zivs aci. Ierindoju to vajadzību top 10.

2009-09-02T23:58:00.000-07:00

Vakardienas atziņa: saliekot ābolu šķēlītes uz tostermaizes sanāk ābolmaize.