Jo ho hoo! Ārā sniegs līdz ceļiem, ietves spīdīgas un slīd, lāstekas tēmē uz kuras galvas labāk krist. Aukstumu jūt pamatīgi, kā vecu ļaužu stāstos par seno un bargo ziemu laikiem. Jā, jā, un vēl tas netīrais gaiss, kas bija sakrājies virs pilsētas.